Interesanti, bet tēma izraisīja interesi, tāpēc, par spīti nogurumam un sāpošajam kaklam, turpināšu.
Vienības brauciens tiek organizēts katru gadu. Patiesībā braucieni ir trīs - šosejas, kalnu un tautas (arī pa šoseju), kuru garums ir attiecīgi 102, 42 un 37 km.
Sīkāk par pasākumu var uzzināt saitēs https://velo.lv/?nwID=146 un https://velo.lv/?bsID=2&sacID=43&isGR=0. Oficiālā mājaslapa, kā jau tas Latvijā ierasts, ir viduvēja, un puses no informācijas krieviski nav, tikai latviski.
Dalība maksā nedārgi - 6 Ls iepriekšpārdošanā vai 8, 10, 12 vēlāk. Pašā sacensību dienā maksā 20. Bet šogad pie reģistrācijas deva kuponu ar 10 Ls atlaidi pirkumiem "Trek" (Veloserviss) veikalos. Proti, samaksāju es 12, bet 10 latus ietaupīju, jo tik un tā mainīju rumbu Daugavpils "Trekā".
Panks nereģistrējās, aizbildinoties ar to, ka viņš ir plukata, skopulis un cūka pret vienību dārgi. Lai jūs varētu gūt pareizu priekšstatu par viņa raksturu:
Es samaksāju 12, saņēmu atlaidi 10 Ls vērtībā, t.i., faktiski samaksāju 2 Ls.
Savukārt organizatori nodrošina
1. Numuru ar elektronisko čipu (rādījumi tiek nolasīti automātiski). Numurs ir vienreizlietojams, var paturēt par piemiņu.
2. Aploksni ar karti un citiem papīriem.
3. Smuku medaļu un diplomu ar laiku un iegūto vietu finišētājiem.
4. Putru ar ievārījumu pēc finiša, mazu šokolādīti pirms starta, banānus distances laikā, ūdeni – cik lien iekšā, jebkurā laikā.
5. Švaku, bet tomēr mājaslapu ar informāciju, kā arī iespēju uzzināt visu pa telefonu un uz vietas (piemēram, Trek veikalos).
6. Tiesāšanu, tualetes, trases norobežošanu un sētas, policiju, ārstus un daudz ko citu tādā pašā garā. Starp citu, LDz palaida papildu vilcienus (bet viņi bija galvenie sponsori).
Pamatojoties uz iepriekš minēto, varat gūt priekšstatu arī par mērogu. Lai labāk varētu iedomāties, teikšu, ka šogad braucienā piedalījās 4454 dalībnieki. Ir grūti iedomāties tādu milzu velosipēdistu pūli, ja nekad neesi bijis tādā velopilsētā kā Berlīne vai Kopenhāgena (es neesmu bijis).
Iespaids ir lielisks – atmosfēra svinīga, visi ir ļoti priecīgi, mašīnas pilsētā dod ceļu, jo pie stūres ir tie paši velosektanti, hehe. Neviens nestrīdas, visi cits citam palīdz un konsultē, kas kopumā ir saprotami – ar velosipēdu pārvietojas cilvēki, kuri pēc definīcijas nav tik egocentriski kā tie, kas brauc ar automašīnām.
Numuru pienākas piestiprināt pa vidu uz muguras. Te radās problēma, jo atklājās, ka esmu aizmirsis velokreklu, un numuru nācās stiprināt pie dārgās membrānas jakas, turklāt AR DROŠĪBAS ADATĀM. Te mīnuss gan man (aizmirsu kreklu), gan organizatoriem – vai tiešām labāka veida nav?
Nedaudz parunājuši ar turpat blakus zālienā sēdošo meiteni un puisi, kuri arī bija atbraukuši pirmo reizi, bet jau kala plānus apdzīt visus un ikvienu, mēs gājām paskatīties uz MTB braucēju startu. To bija saradies teju ap tūkstoti, kas pārsteidza pat organizatorus. Ņemiet vērā, ka šosejas sportistu vispār bija tikai kādi 60 cilvēki.
Pārējie tūkstoši piedalījās tautas braucienā. Viņu vidū bija arī uzņēmumu pārstāvji - īpaši izcēlās Laimas darbinieki ar gaisa baloniem. Bet vispār es uzskatu, ka galvenie varoņi ir tie, kas brauca ar Latvijas Pasts (Latvijas pasta) riteņiem. Mums te nesen reorganizēja mūžīgi zaudējumus nesošo pastu, kā rezultātā daudzas nodaļas vienkārši likvidēja, bet pastniekiem izsniedza velosipēdus.
Tāds velosipēds izskatās un sver aptuveni kā tanks - dzeltenais tērauda rāmis šaušalīgā biezumā to tikai veicina. Kā ar tādu riteni var nobraukt 37 km, kaut vai divu stundu laikā - tas ir pāri manai saprašanai.
Tā kā man beidzas laiks pirms došanās gulēt, šodienai beigšu. Uzrakstīšu vēl tikai par starta koridoriem.
Koridors - vieta, kur tu sāc braucienu. Izskatās kā no priekšas un aizmugures ar lentēm un no sāniem ar žogiem norobežotas šosejas daļas, pie kuru ieejas karājas numuru diapazoni.
Tavu koridoru nosaka tas, kā tu nostartēji iepriekšējā gadā, un nekas cits. Tas ir, pat ja tu esi pasaules čempions, bet piedalies pirmo reizi - būsi koridorā ar numuriem no 4000 un uz augšu, un tev priekšā nostāsies vēl 2000 cilvēku. Apdzīt viņus, ņemot vērā, ka viņi knapi velkas un traucē viens otram, tev aizņems desmitiem minūšu, lai kā tu censtos. Šādā situācijā nokļuvu arī es, bet par to - nākamreiz.
Nedaudz bilžu:
Tie paši Latvijas Pasta riteņi
Neiztika arī bez reklāmas.
Es laikam izskatījos kā makšķernieks, bet velokreklu biju aizmirsis, un bikses jau bija slinkums ņemt nost, baigi netraucēja.
Čips ar antenu
Reģistrācija
Megabaiks-tandēms.
MTB braucēji startē. Daži viltnieki brauca pa ietvi, lai apdzītu masu.